Kuršēnu vecie kapi
1810. gadā dibinātie Kuršēnu vecie kapi sākotnēji bijuši nelieli, jo tolaik Kuršēnos dzīvojuši tikai 390 cilvēki. Laika gaitā, pieaugot iedzīvotāju skaitam, kapi paplašinājās. Mūsdienās kapsētu apjož solīda akmens sēta, kas simbolizē mūžību un izturību. Sētai ir ne tikai praktiska, bet arī estētiska konstrukcija, tā veidota no vietējiem akmeņiem, tā parādot lietuviešu tradicionālās būvniecības meistarību. Kapsētai ir trīs ieejas: divas platākas un viena šaurāka. Platākajai ieejai ir metāla vārti, stila ziņā identiski Kuršēnu baznīcas vārtiem, kas liecina par līdzīgu būvniecības laikposmu un arhitektūras konsekvenci. Kapu mieru un klusumu sargā Benedikta Griča 1949.–1950. gadā stādītā bērzu aleja, kas piešķir kapiem ne tikai skaistumu, bet arī svētuma gaisotni. Kapos atrodas 1966. gadā izveidots akmens altāris – simboliski nozīmīgs elements, kas izmantots civilajās mirušo godināšanas ceremonijām un mūžīgās uguns iedegšanai. Altārim un sētai izmantotie akmeņi ne tikai padara tos izturīgus un ilgmūžīgus, bet arī simbolizē mūžību un cieņu pret mirušajiem.
Ievērojami apbedījumi: Laurīns Ivinskis, Toms Zauka, Jons Dilpša, Adolfs Turausks, Jurģis Ambraška, Vītauts Šeinausks, Vītauts Vitkausks.
Atsauksmes