Kuršēnu muiža – vienīgais augstvērtīgais koka muižu arhitektūras mantojums Šauļu rajonā. Šajā unikālajā ēkā saglabājušās autentiskas kāpnes, logu rāmji, koka ārdurvis. Kuršēnu muižā 2020. gadā notika restaurācija, kuras laikā tika saglabātas visas mantojuma vērtības.
Kuršēnu muižas vēsture aizsākās 1564. gadā, kad Sigismunds Augusts izlēņoja šo muižu Polockas pilskungam J. Despot-Zenovičam. Tūlīt šīs muižas zemēs otrpus Ventas sāka augt apdzīvota vieta, bet 1569. gadā tika uzbūvēta pirmā koka baznīca. 1621. gadā muiža nonāca Lietuvas Dižkunigaitijas valsts kases pārvaldnieka S. Paca ziņā, bet pēc desmit gadiem – J. Gruževska un viņa sievas valdījumā. 18. gs. beigās Kuršēnus mantoja Stepons Gruževskis. Viņš 1811. gadā uzaicināja mākslinieku J. Ricki ar meistaru brigādi, uzbūvēja jaunu koka muižas ēku, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, kapelu, saremontēja citas ēkas.
Muiža vēl vairāk uzplauka viņa jaunākā dēla Edvarda valdīšanas laikā, kurš muižu mantoja 1846. gadā pēc vecāku nāves. Starpkaru periodā pēc 1923. gada zemes reformas muižai palika tikai 218,7 ha zemes, tomēr, rūpīgi saimniekojot, tā uzplauka. Šeit darbojās pienotava, sierotava, ķieģeļu ceplis un gateris. Kuršēnu muižās ēkā un darbinieku namā darbojas Šauļu rajona pašvaldības etniskās kultūras un tradicionālo amatu centrs, kurā tiek organizētas Šauļu novada tautas daiļamatnieku ir etnogrāfijas priekšmetu ekspozīcijas un izstādes. Etniskās kultūras un tradicionālo amatu centra dārgumu krātuvē ir vairāk nekā 3000 tautas meistaru darbu un eksponātu, kurus dāvinājuši tautas daiļamatnieki, Kuršēnu pilsētas iedzīvotāji.
Te tiek glabāta arī īpaša Lietuvas podnieku galvaspilsētas bagātība – 200 seni podi, ko Šauļu rajona pašvaldības etniskās kultūras un tradicionālo amatu centram uzdāvinājis piektais Podnieku karalis Vītauts Vaļušis. Etniskās kultūras un tradicionālo amatu centrā var iepazīties ar dažādiem amatiem no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. Īpaši daudz sakrāts keramikas izstrādājumu, jo no seniem laikiem Kuršēni tiek uzskatīti par Lietuvas podnieku galvaspilsētu šeit attīstītās podniecības un keramikas rūpniecības dēļ. Etnogrāfiskā centra ekspozīcija iepazīstina apmeklētājus ar lietuviešu sadzīvi, dažādiem amatnieku darbarīkiem un piederumiem.
Ekskursijas laikā var pastaigāties ar koka tupelēm, samalt miltus vai pamēģināt uzvirpot podu. Ekskursijas vadītājs iepazīstina ar amatnieku darbiem, stāsta muižas vēsturi, aicina pastaigā pa seno parku.
.png)
Atsauksmes