1616. gadā baznīca tika uzcelta par Jeronimo Valavičusa līdzekļiem, kurš vadīja Šauļu ekonomiku. 1637. gadā baznīcu iesvētīja Žemaiču bīskaps Jurģis Tiškevičus. Ar apustuļu Andreja, Jāņa, gan Jēkaba, gan Bartolomeja, gan Barnabas titulu. Baznīca bija koka, labi celta. 1759. gadā par Šauļu ekonomikas glabātāja Mikola Kazimiero Radvilas Žuveles līdzekļiem tika uzcelta jauna koka baznīca.
1896. gada 21. jūlijā pēc cara varas atļaujas saņemšanas ar priestera Liongina gādību tika uzsākta milzīga neogotikas ķieģeļu svētnīca. Tās pamatus iesvētīja Žemaiču bīskaps sufragans Antans Baranauskas. 1901. gadā tika uzsākta mise. 1909. gadā uzbūvēts ķieģeļu žogs ar Krusta kapelām, 1911. gadā uzcelta kapliča ar skārda jumtu. Kopš 18. gadsimta nozīmīgākie pagasta svētki ir Sentrokas atlaišana.
1920. gada 22. augusts Žemaicas bīskaps Pranciškus Karevičus iesvētīja svētnīcu Sv. Trīsvienības tituls.
Atsauksmes