Tauta nepastāv bez tās vēsturiskās atmiņas. Cilvēku atmiņā joprojām ir spilgtākās personības, kas ietekmējušas notikumu attīstību un ietekmējušas cilvēku dzīvesveidu. Vēsturiskā atmiņa attīsta mīlestību pret savu zemi, pieķeršanos, atgādina par to, kas mēs esam. Pedagogs, izdevējs, publicists, folkloras vācējs, botāniķis, leksikogrāfs, izgudrotājs, dzejnieks un tulkotājs, pirmā lietuviešu kalendāra sastādītājs Laurynas Ivinskis savus pēdējos gadus pavadīja Kuršenā - pilsētā pie Ventas upes. Tieši viņš ilgus gadus izdeva vienīgo Žemaišu kalendāru, kas kļuva ļoti populārs un tādā veidā reprezentēja pasaules presi. Pateicoties atļautajam kalendāram, ciema iedzīvotāji iemācījās lasīt.
Maršrutu veido seši objekti: L. Ivinska laukums ar L. Ivinska pieminekli, L. Ivinska kaps, L. Ivinska bareljefs un muzejs L. Ivinska ģimnāzijā, Kuršēnu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca, kalendāru izstāde Kuršēnu muižā, L. Ivinska koka skulptūra Kuršēnu muižas parkā.
1. L. Ivinska laukums ar L. Ivinska pieminekli. Rekonstruētais un atjaunotais centrālais Kuršēnu laukums vēstures gaitā ir kalpojis pilsētas iedzīvotājiem dažādiem mērķiem. Līdz 1948. gadam šī vieta bija pilsētas tirgus laukums, kad Kuršēnu jomarkās ar saviem izstrādājumiem ieradās zemnieki un amatnieki. Kad pilsētas tirgus tika pārcelts uz pašreizējo vietu T. Tilvyčio ielā, skvērs pilsētas centrā palika par cilvēku pievilkšanas centru. Laukuma mērķi un izskatu lielā mērā mainījis pilsētas iedzīvotāju smagais darbs. 1957. gadā Kuršēniem par pilsētas pārvaldīšanu tika piešķirta pirmā vieta republikā, pārejas sarkanais karogs un 30 000 rubļu prēmija. Trešā daļa naudas tika sadalīta nopelniem bagāto cilvēku prēmijām, bet pārējā daļa - pieminekļa celtniecībai. Ilgi tika domāts, kam pieminekli uzcelt. Pirmā ideja par pieminekļa celtniecību bija Pranam Zībertam. Taču vecākie kursieši atcerējās Prāna Zīberta dzīves nemierīgos laikus un neatbalstīja pieminekļa celtniecību. Lauryna Ivinska vārds uzplaiksnīja toreizējā izpildkomitejas priekšsēdētāja Kaziisa Norgėla galvā, galu galā viņš ir pirmais kalendāra izdevējs, cilvēks, kuram pienākas Lietuva. Kazim Norgėlam kopā ar Būvremonta biroja vadītāju Ādolfu Turausku izdevies pārliecināt partijas rajona komiteju, ka Kuršēnos jāceļ piemineklis L. Ivinskim. 1960. gadā, 21. jūlijā, piemineklis tika svinīgi atklāts. Atklāšanā piedalījās Kuršēnu novada pārstāvji, rakstnieks Stasys Anglickis ar meitu Jolantu, spēlēja orķestris. Pieminekļa autori ir tēlnieks Petrs Povilas Aleksandravičius un arhitekts Simas Ramunis.
2. L. Ivinskio kapas. Laurynas Ivinskis (1810–1881) – XIX a. vidurio švietėjas, leidėjas, publicistas, pedagogas, gamtininkas, tautosakos rinkėjas, leksikografas, poetas. Žinomas kaip pirmojo lietuviško kalendoriaus leidėjas, todėl laikomas lietuvių periodinės spaudos pradininku. Po L. Ivinskio mirties, už jo draugų ir mokinių surinktas lėšas, ant jo kapo buvo pastatytas kuklus paminklas. 1980 m. išleistame leidinyje, kuriame skelbiami beveik 300 sąjunginės reikšmės kultūros paminklų, minimas ir L. Ivinskio kapas bei paminklas. Paminklas ir jį juosianti tvorelė išlieti iš ketaus. Įrašas ant paminklo skelbė: „Cze ir palaydotoas D. P. Laurynas Ivinskis pirmas raszytojas Lietuvo – Žemaitiszko kalendoriaus. Gimęs 1811 miatu, mires 1881 miatu 17 d. Liepo menuo.” Šis užrašas išlikęs iki mūsų dienų..
3. L. Ivinska bareljefs un muzejs L. Ivinska ģimnāzijā. Muzejs ne tikai apkopo skolas vēsturi, rīko izstādes, bet arī daudz vietas atvēl L. Ivinskim. Bieža ģimnāzijas viešņa ir bijusī Kuršēnu Kalendāru muzeja dibinātāja, skolotāja Sigita Lukiene. Ģimnāzijas muzejā skolotāja vairākkārt tikās ar vidusskolēniem, stāstīja par L. Ivinski, piedalījās kaligrāfijas konkursa organizēšanā, jo L. Ivinskis bija kaligrāfijas skolotājs. Skolotāja S. Lukiene vidusskolas muzejam uzdāvināja arī Pavenčių skolas - daudzfunkcionālā centra tehnoloģiju skolotājas Ritas Kuodienes zīmēto L. Ivinska portretu. Muzejā var aplūkot arī bijušā vidusskolnieka Dragūna gleznoto L. Ivinska portretu, tautas mākslinieka Staņislava Kovēras veidoto kalendāra darinātāja portreta akmens mozaīku un aplūkot skolēnu darbus par L. Ivinskis. No šī rudens muzeja fondos atrodas arī L. Ivinska iemūžināšanai veltīts M. Tamošaiša bareljefs. Turklāt muzeja apmeklētāji var iepazīt un lasīt ģimnāzijas Garbēs Ivinsku grāmatu, jo kopš 1998.g. Skolā tiek ievēlēti Goda ivinieši - skolai pelnītākie cilvēki (skolēni, skolotāji, sabiedrības pārstāvji).
4. Kuršēnu Sv. Jāņa Kristītāja baznīcā. Laurynas Ivinskis bieži viesojas Kuršēnu Sv. Jāņa Kristītāja baznīkā saruna jeb toreizējais skolotājs Antanu Eidimtu. Pārrunāja kalendāru izdošanas lietderību, lietuviešu izglītības nepieciešamību. Taču, ja skolotājs nedzīvo, viņa skolotājs neatbalsta nacionālo attieksmi, apbrīno poļu valodu un kultūru. Mācītājas uzskatus raksturo tas, ka: prese tika aizliegta 2015. gadā. A. Eidimtas, viesojoties pagastos, ieraudzīja laikrakstu “Aušra”, baznīcai šis izdevums uzbruka un draudēja, ka “Aušras” lasītājiem neļaus apmeklēt baznīcu.
5. Kalendāru izstāde Kuršēnu muižā.L. Lietuvas kultūras vēsturei ļoti nozīmīgi ir Ivinska izdotie un rediģētie kalendāri. Kuršēnu muižas zālē izstādīts apjomīgs, daudzu gadu laikā uzkrāts Lietuvas iedzīvotāju dāvināto dažāda formāta kalendāru arhīvs, ko veido kalendāri, kas sadalīti tematiskajās grupās: Senie, Māksla, Daba, Ārzemju, Reliģiskie, Kabatas un. citi kalendāri. Kopā – aptuveni 8400 vienību.
6. L. Ivinska koka skulptūra Kuršēnu muižas parkā. Skulptūras "Laurynas Ivinskis" autors ir Egidijus Žilinsks. kad tevi atceras, piemin ar labu vārdu, cieņā sauc par skolotāju, kaut arī tu jau sen neko neesi mācījusies Varbūt dzīve nebija velti nodzīvota, veltīgi ievēroti Dieva baušļi un vienkārši cilvēciski pienākumi - palīdzēt tuvākajam, ne par ko nerunāt, vispirms rūpēties par citiem un pēc tam par sevi."
Šis ir brīvas formas maršruts, kurā nevar sekot objektu secībai, tāpēc ceļo sev ērtākajā veidā.
Atsauksmes