Senatnē uz šī kalna, kas atrodas Šauļu rajonā, stāvējusi pils. Teitoņu ordenis to iznīcināja un nodedzināja, bet kalns palika. 19. gadsimta vidū pilskalnā sāka būvēt krustus - tā atcerējās mirušos un lūdza veselību un ilgu mūžu. Svētceļnieki un cilvēki, kas ieradās ar lūgšanām un lūgumiem, un mākslinieki un veikli amatnieki šeit uzcēla savus viltus krustus. Unikālais krustā sišanas amats, kas pārdzīvojis skarbākos padomju laikus, šodien ir iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Īpašā aura, pateicība, vēlējumi, sapņi un gaidas, kas liktas uz šo kalnu, atgādina Raudu mūri Jeruzālemē.
Sagrauts, bet gadu gaitā nepostīts, nodedzināts, bet ne nodedzināts, Krusta kalns ir vēl viens mūsu brīvības simbols un vēl viena vieta, kas noteikti jāapmeklē svētceļniekiem visā pasaulē. 1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II lūdza Krusta kalnā. Vēlāk viņš daudzkārt atcerējās šo vietu savās runās un nosūtīja krucifiksu uz Lietuvu. Pie krusta sākas un ar to beidzas svētceļnieku procesijas.
Šauļu rajona kalnu, kurā atrodas tūkstošiem koka krustu, ceļojumu portāls "Condé Nast Traveler" iekļāvis pasaules biedējošāko vietu TOP 20.
Aicinām doties virtuālā ekskursijā pa Krusta kalnu un dzirdēt tā vēsturi.
Noklikšķinot uz fotoattēla, jūs nonāksit virtuālajā tūrē.
Atsauksmes